Kā Cinkuss nozaga dziesmu svētkus

Publicēts:

Šovasar virsdiriģenti, dziesmu svētku mākslinieciskie vadītāji - Ivars Cinkuss un Aira Birziņa - mums, Swedbank korim, nozaga dziesmu svētku sajūtu. Katrs pieprasīja autoratlīdzību 500 Ls apmērā par viņu izveidotā DZIESMU SARAKSTA izmantošanu. Tieši tā - viņuprāt, dziesmu saraksts ir ar autortiesībām aizsargājams objekts.

Šogad, kā jau zināms, notika XXV Vispārējie latviešu Dziesmu un XV Deju svētki. Swedbank koris, svinot kora 10 gadu jubileju un gaidot dziesmu svētkus, ierakstīja dziesmu albumu, dubultdisku «Dziesmu svētki 2013. Noslēguma koncerta "Līgo!" programma». Šis albums bija domāts kā piemiņas lieta no dziesmu svētkiem. Kvalitatīvi ierakstītas 25 dziesmas, ar kurām ielīgot svētkus un būt to gaidās. Starp citu, lielākā daļa no metiena tika dāvināta visu dziesmu svētku koru diriģentiem, skolu direktoriem, baznīcām.

Albuma vāciņš

Ar AKKA/LAA viss nokārtots, dziesmu autoriem samaksāts. Tiktāl viss bija labi. Bijām gatavi mūzikas albuma prezentācijai 2013. gada 30. maijā.

Bet, kā izskatās, dziesmu svētki pieder nevis tautai, bet gan ir komercializēti un pieder to organizētājiem. Pliks bizness.
28. maijā, 2 dienas pirms mūzikas albuma prezentācijas, mēs saņēmām vēstuli no Latvijas Nacionālā kultūras centra. Šajā vēstulē tika apgalvots, ka koris ir pārkāpis mākslinieciskās koncepcijas autoru - Ivara Cinkusa un Airas Birziņas - autortiesības.

Koris esot pārkāpis autortiesības, bez atļaujas izmantojot noslēguma koncerta "Līgo!" dziesmu sarakstu. Tika pieprasīts pārtraukt mūzikas albuma izplatīšanu un vienoties ar Latvijas Nacionālo kultūras centru un autoriem par tālāku rīcību.

No sākuma vispār nebija iespējams sarunāt tikšanos ar šī “ģeniālā” dziesmu saraksta autoriem un saprast, ko īsti viņi vēlas. Viņi nemaz nesteidzās, bet gan vilcinājās risināt šo situāciju. Bet tikmēr vienīgā prasība - neizplatīt mūzikas albumu. Kā tādi suņi uz siena kaudzes, nekādas prasības nesteidzās izvirzīt.

Pēc dziesmu svētkiem šie autori pēkšņi sāka aktīvi pieprasīt atrisināt šo lietu un maksāt. Korim tika pieprasīts abiem autoriem samaksāt katram pa 500 Ls (pēc nodokļu nomaksas), neturpināt mūzikas albuma tirdzniecību un arī atsaukt pārdotos mūzikas albumus (diskus). Tātad, tas būtu sods, vai? Mēs bijām gaidījuši ko citu - aicinājumu samaksāt autoratlīdzību par, viņuprāt, autordarba (dziesmu saraksta) izmantošanu...

Kaut arī mēs bijām pārliecināti, par to, ka juridiski nekādas autortiesības neesam pārkāpuši, kora vadība izlēma autoriem samaksāt, jo nervi jau bija čupā un nebija intereses nervus sabeigt vēl vairāk. Tika panākta vienošanās par to, ka mūzikas albumu tirāža netiek palielināta, un, ka jau saražotos mūzikas albumus drīkst izplatīt. Starp citu, albumu tirāža bija vien 5000 albumi, turklāt cena bija ļoti pieejama (~ 4,99 Ls), jo korim šis nebija peļņas gūšanas pasākums.

Manuprāt, dziesmu saraksta uzskatīšana par autortiesību objektu, ir absurda. Es, būdams programmētājs, pavisam vienkārši varētu uzprogrammēt programmu, kas saģenerētu visu iespējamo dziesmu sarakstus (kombinācijas) un pēc tam pieprasīt naudu par tiem, ja kaut kur pamanītu identisku dziesmu sarakstu. Nemaz nerunājot par stundu sarakstiem skolās, sabiedriskā transporta maršruta sarakstiem un vispār jebkāda veida sarakstiem…
Turklāt, mūsu albumā nebija visu dziesmu no noslēguma koncerta, tāpēc var uzskatīt, ka mūsu saraksts nav identisks tam, kuru izveidojuši minētie autori.

Es šeit norādīšu vēl vienu ļoti būtisku juridisku piezīmi - noslēguma koncerta dziesmu saraksts ir publiski pieejams, tāpēc es uzskatu, ka mūs aizstāv autortiesību likuma 19. panta 1. daļas 6. punkts:

19.pants. Autora darba izmantošana bez autora piekrišanas un atlīdzības
(1) Autortiesības nav uzskatāmas par pārkāptām, ja bez autora piekrišanas un bez atlīdzības šajā likumā noteiktajā kārtībā:
      6) tiek izmantots publiski pieejams vai izstādīts darbs;

Es negrasos samierināties ar to, ka dažu cilvēku grupa privatizē svētkus, kuriem būtu jāpieder visai tautai. Nav pareizi tautas svētkus izmantot savu personīgo ambīciju realizēšanai. Tāpēc uzrakstīju šo rakstu, lai tauta zina savus "varoņus".

Es nezinu, vai pēc pieciem gadiem es gribēšu piedalīties dziesmu svētkos. Šobrīd man vairs negribās, šādos noteikti ne. Citējot Swedbank kora māksliniecisko vadītāju, diriģentu Artūru Ancānu - “valsts ir zaudējusi vēl vienu patriotu”.

Lai nokaunas Ivars Cinkuss un Aira Birziņa!

Šajā rakstā es izklāstīju faktus, savu personīgo viedokli un novērojumus. Šis raksts nav saskaņots ar kori.

Uz taisnību cerot,
Jānis Lācis